Mīlestības ģeometrija jeb Šternberga triangulārā mīlestības teorija

Feb 11

Roberts Dž. Šternbergs (dz. 1949) ir amerikāņu psihologs, psihometrisko testu veidotājs (psychometritian), Kornelas universitātes Cilvēku attīstības profesors. 1986. gadā viņš izveidoja mīlestības triangulāro teoriju, kas nosaka, ka mīlestību var izprast kā trīs komponentu mijiedarbību - intimitātes, kaisles un apņemšanās (commitment), kas veido dažādus mīlestības veidus. Visi šie komponenti ir svarīgi mīlošu attiecību kontekstā, taču dažāda veida attiecībās katra komponenta nozīmīgums var atšķirties.

Komponentu raksturojums

INTIMITĀTE

Intimitāte apzīmē tuvības, saistības un saiknes izjūtas attiecībās. Tas sevī ietver, piemēram, vēlmi veicināt mīļotā labklājību, prieka, laimes pieredzēšanu kopā ar mīļoto, augstu otra novērtējumu, spēju paļauties uz otru nepieciešamības gadījumā, abpusēju sapratni ar mīļoto, dalīšanos ar sevi un sev piederošo, emocionāla atbalsta saņemšanu no un došanu mīļotajam, intīmu komunikāciju ar otru un otra klātesamības dzīvē novērtēšanu un citas izjūtas. Lai pieredzētu intimitāti attiecībās, nav nepieciešams pieredzēt visu uzskaitīto, un katram šī pieredze var tikt izjusta citādāk. Šis komponents veido jebkādu mīlošu attiecību kopīgu kodolu, ne tikai romantisko attiecību, bet arī, piemēram, mīlestības pret vecākiem, brāļiem/māsām, labākajiem draugiem.

KAISLE

Šis komponents ietver tos motivācijas un citus uzbudinājuma avotus, kas veido kaislības pieredzi. Tas ietver intensīvas ilgas pēc savienības ar otru. Kaislība var būt psiholoģiska un fizioloģiska, un šīs kaislības daļas savstarpēji mijiedarbojas, ierosinot viena otru. Mīlošās attiecībās, seksuāla vēlme var dominēt šajā komponentā, taču tas ietver arī vēlmi pēc atzinības, atbalsta, gādības, piederības, dominēšanas, pakļaušanās un pašrealizācijas. Šo vēlmju un vajadzību stiprums var atšķirties dažādās mīlošās attiecībās - piemēram, seksuālais piepildījums visticamāk būs spēcīgs romantiskās attiecībās, bet ne attiecībās ar bērniem. Kaislības komponents tuvās attiecībās ir cieši un abpusēji saistīts ar intimitāti, taču šī mijiedarbība var būt ļoti dažāda. Kaisle nereti ir tā, kas sākotnēji pievelk un veicina veidot attiecības, bet intimitāte palīdz uzturēt tuvību tajās. Reizēm kaislība attīstās pēc intimitātes, piemēram, tuvās draudzīgās attiecībās ar laiku var attīstīties seksuāla iekāre, kas sākotnēji nav bijusi. Taču ne vienmēr šie komponenti iet roku rokā - daļai cilvēku attiecību padziļināšanās un emocionālas tuvības esamība var negatīvi ietekmēt spēju sasniegt seksuālu piepildījumu.

LĒMUMS/APŅEMŠANĀS

Šis komponents sastāv no diviem aspektiem - īstermiņa un ilgtermiņa. Īstermiņa aspekts apzīmē lēmumu (apziņu), ka mīl otru. Ilgtermiņa aspekts nozīmē apņemšanos šo mīlestību uzturēt. Šie aspekti ne vienmēr kombinējas - ne vienmēr lēmums mīlēt ietver arī apņemšanos mīlestību uzturēt, un ne vienmēr apņemšanās attiecības uzturēt iet kopā ar mīlestības izjūtu. Svarīgi ir neatstāt apņemšanās komponentu novārtā tikai tāpēc, ka tam nav kaisles karstasinīguma un uzlādes. Šis komponents ir būtisks, lai turpinātu attiecības, kad pārņem grūtības, kas jebkurām mīlošām attiecībām būs raksturīgas. Bieži vien apņemšanās seko kaislei vai intimitātei attiecībās, taču reizēm tā var būt primāra, pārējiem komponentiem attīstoties vēlāk (piemēram, sarunātās (arranged) laulības gadījumos vai tuvās attiecībās, kur nav iespējas izvēlēties partneri (piemēram, ģimenes locekļi)). Lai arī ir grūti kontrolēt intimitātes un vēl grūtāk - kaislības komponentu, pārvaldīt lēmuma/apņemšanās komponentu ir vairāk mūsu varā. Satiekot kādu, ar kuru jūtamies tuvi un pret kuru jūtam kaislīgu pievilcību, mēs varam pieņemt lēmumu šīm attiecībām nenodoties.

Dažādo mīlestības veidu raksturojums

PATIKA

Tiek pieredzēts tikai intimitātes komponents, nav kaisles un lēmuma/apņemšanās. Šeit vārds patika apzīmē tādas jūtas, kas attiecībās tiek pieredzētas, kas raksturīgas draudzībai - tiek izjusta tuvība, saikne un siltas jūtas, bet nav kaislības vai ilgtermiņa nodošanās attiecībām (ja ir kaislība vai nodošanās, tad tas būs cits mīlestības veids). Šādam mīlestības paveidam raksturīgs, ka cilvēka neesamība neizraisa aktīvas, spēcīgas ilgas, pārņemtību ar domām par otru, raksturīga “pasīva“ ilgošanās, un attiecības var turpināt pēc ilgāka laika perioda tā, it kā pārtraukums nebūtu nemaz bijis.

AIZRAUŠANĀS

Mīlestība no pirmā acu skatiena jeb kaisle bez intimitātes un lēmuma/apņemšanās komponenta. Lielākoties attīstās vienā mirklī un gandrīz tikpat ātri arī norimst, taču reizēm var arī ieilgt. Raksturīgs liels psihofizioloģisks uzbudinājums, kas izpaužas kā somatiski (ķermeniski) simptomi kā, piemēram, sirds ritma paātrināšanās, sirdsklauves, palielināta hormonu sekrēcija, dzimumorgānu (dzimumlocekļa vai klitora) piebriedums u.c.

TUKŠĀ MĪLESTĪBA

Lēmums un apņemšanās mīlēt, taču nav ne intimitātes, ne kaisles komponenta. Šis mīlestības veids var būt raksturīgs ilglaicīgām attiecībām, kas ir iestrēgušas, zaudējušas kādreizējo emocionālo iesaisti un fizisko pievilcību. Ja vien apņemšanās nav izteikta, mīlestība šajā veidā var arī principā nebūt. Lai arī mūsu kultūrā lielākoties tas raksturīgs ilgtermiņa attiecību nobeiguma fāzē, citās kultūrās tas var būt raksturīgs attiecību sākumam (piemēram, sarunātās (arranged) laulībās) - tas liecina, ka “tukšā mīlestība“ ne vienmēr nozīmē attiecību beigas, bet var būt arī to sākums.

ROMANTISKĀ MĪLESTĪBA

Šī mīlestība veidojas, kombinējoties intimitātei un kaislei jeb patikai (tuvība, saikne un siltas jūtas) ar fizisku pievilcību. Romantiskās mīlestības saikni veido fiziskā pievilcība un emocionālā tuvība. Šis paveids ir raksturīgs klasiskajiem literatūras darbiem, tostarp, “Romeo un Džuljetai” un “Tristānam un Izoldei”. Romantiskajai mīlestībai šajā izpratnē trūkst lēmuma un apņemšanās komponenta, kas nozīmē, ka teorētiski romantiskā mīlestība pēc definīcijas var nebūt ilglaicīga un sabrukt grūtību priekšā.

AIZRAUTĪGĀ MĪLESTĪBA

Aizrautīgajai mīlestībai raksturīgs kaisles un lēmuma/apņemšanās komponents bez intimitātes. Pamatā ir kaisle, bez stabilizējošā intīmās saiknes elementa, kā rezultātā šīs attiecības var attīstīties vienā mirklī un ir ar augstu beigšanās risku. Šis paveids ir tas, ko bieži vien rāda Holivudas filmās - pāris iepazīstās un nākamajā mēnesī apprecas.

BIEDRISKĀ MĪLESTĪBA

Šo mīlestības paveidu veido intimitātes un lēmuma/apņemšanās komponenta kombinācija. Tās ir ilgtermiņa attiecības, kurām partneri ir nodevušies, kas raksturīgas, piemēram, laulībām, kurās fiziskā pievilcība ir mazinājusies.

PILNĪGĀ MĪLESTĪBA

Pilnīgā mīlestība ir visu trīs komponentu kombinācija. Tā ir tā mīlestība, pēc kuras lielākā daļa cilvēku tiecas, īpaši romantisko attiecību kontekstā. Ar šo paveidu varētu būt līdzīgi kā ar svara zaudēšanas mērķa sasniegšanu - vieglāk sasniegt, kā noturēt. Prasa ieguldīšanos un uzmanību, citādi var nepamanīt, ka tā sāk gaist, līdz tā jau zaudēta.

Izmantotie literatūras avoti: