Dažādie speciālisti psihiskās veselības aprūpē

Psihiskā veselība ir būtiska mūsu dzīves daļa un ir ļoti svarīgi saņemt adekvātu, atbilstošu terapiju. Psihiskās veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sarežģīta un pilna ar dažnedažādiem speciālistiem. Tos var iedalīt lielās grupās - reglamentētie speciālisti un nereglamentētie speciālisti.

Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Latvijā spēkā esošs ir likums, kurā tiek definētas profesijas, kas tiek reglamentētas.

1. pants ”reglamentēta profesija” - [..] tāda profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzīta atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasība.

Divi no likuma mērķiem (2. pants) ir:

1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;

2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības.

Ja profesija ir reglamentēta, tas nozīmē, ka pastāv konkrēti kritēriji, kas personai ir jāizpilda, lai varētu praktizēt konkrētajā profesijā, kā arī pastāv noteikumi, kuriem ir jāpakļaujas praktizēšanas ietvaros. Piemēram, psihologu darbību regulē Psihologu likums, ārstu darbību - Ārstniecības likums utml. Šie likumi un noteikumi garantē drošību, kā arī rada iespēju saņemt palīdzību, ja darbība ir kaitnieciska.

Latvijā reglamentētās profesijas psihiskās veselības aprūpes jomā

Latvijā reglamentētas 4 profesijas, kas var darboties psihiskās veselības aprūpes jomā. Lai pārliecinātos, ka saņem reglamentētu un likumiski aizsargātu palīdzību, vienmēr pārliecinies, vai speciālists atrodams minētajos reģistros un viņa sertifikāts ir aktīvs un ļauj darboties konkrētajā jomā!

1. Psihologs. Speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijā. Psihologs var iegūt psihologa sertifikātu dažādās profesionālās darbības jomās, taču veselības aprūpē dalību ņem tie, kam ir sertifikāts klīniskajā un veselības psiholoģijā. Apmācības procesā drīkst praktizēt tikai tad, ja ir pārraugs. Var palīdzēt, ja nepieciešama psiholoģiskā izpēte vai īstermiņa psiholoģiska palīdzība (piemēram, krīžu gadījumā vai izolētas, aktuālas problēmas gadījumā, bez tās izcelsmes pētīšanas). Psihologu reģistrs pieejams šeit: https://www.viis.gov.lv/registri/psihologi

2. Psihoterapijas speciālists. Speciālists, kam ir maģistra grāds psiholoģijā, medicīnā, humanitārajās vai sociālajās zinātnēs un kas ir apguvis papildus konkrētu psihoterapijas virzienu un veic praktisku psihoterapeitisku darbu. Veselības aprūpē darboties drīkst tie speciālisti, kuriem iegūta izglītība klīniskajā un veselības psiholoģijā vai medicīnā pirms konkrētas psihoterapijas metodes apguves. Pamatā palīdz risināt problēmas, kas ir ilgstošas un visticamāk nāk no bērnības. Strādā konkrētās metodes ietvaros, līdz ar to metodes pielietojamība konkrētajā gadījumā var atšķirties. Vairāk informācijas par konkrētajām metodēm var iegūt konkrēto metožu asociāciju vai biedrību mājaslapās. Psihoterapijas speciālistu sertifikāciju var pārbaudīt:

   1. Latvijas psihoterapeitu biedrībā: https://psihoterapija.lv/lpb-specialisti

   2. Latvijas kognitīvi biheivorālās terapijas asociācijā: https://kbt.lv/

3. Ārsts-psihoterapeits. Ārsts, kurš pēc pamata medicīnas studijām apguvis rezidentūras programmu psihoterapijā. Ir tiesīgs uzstādīt diagnozi, izrakstīt medikamentus. Rezidentūras laikā praktizēt drīkst tikai sertificēta speciālista uzraudzībā. Pamatā ar pacientu strādā ar psihodinamiskās psihoterapijas metodi. Palīdz risināt problēmas, kas ir ilgstošas un visticamāk nāk no bērnības, kā arī var sniegt arī krīžu terapiju. Ārstniecības personu reģistrs: https://registri.vi.gov.lv/rap

4. Psihiatrs. Ārsts, kurš pēc pamata medicīnas studijām apguvis rezidentūras programmu psihiatrijā. Ir tiesīgs uzstādīt diagnozi, izrakstīt medikamentus. Rezidentūras laikā praktizēt drīkst tikai sertificēta speciālista uzraudzībā. Pamatā darbā ar pacientu tiek sniegtas rekomendācijas (piemēram, dzīvesveida izmaiņas, psihoterapija) un izrakstīti medikamenti. Ārstniecības personu reģistrs: https://registri.vi.gov.lv/rap

Nereglamentētās profesijas psihiskās veselības aprūpes jomā

Ņem vērā - šo speciālistu darbība netiek reglamentēta. Tas nozīmē, ka viņu zināšanas, prasmes, profesionālā piemērotība netiek pārbaudīta, kā arī nav likumiska regulējuma viņu darbībai. Šo speciālistu darbības var būt kaitējošas un aizkavēt pierādījumos balstītas terapijas saņemšanu!

Šis saraksts noteikti nav pilnīgs un visaptverošs, un tiks laika gaitā papildināts.

1. Terapeits (Šeit gan jāņem vērā, ka reizēm šo apzīmējumu izmanto arī sertificēti speciālisti - vienmēr pārbaudi iepriekš minētos reģistrus!)

2. Koučs

3. Treneris (piemēram, “attiecību treneris”, “emocionāli kognitīvās pašregulācijas prasmes trenere” u.c.)

4. Praktiķis (piemēram, “somatisko prakšu praktiķis” u.c.)

5. Psihokineziologs

6. Dažādi speciālistu apzīmējumi (piemēram, “psihosomatikas speciālists“, “attiecību speciālists“ utml.)

7. Dr. - bieži vien šo apzīmējumu izmanto cilvēki, kas vairs nav tiesīgi praktizēt medicīnu, bet rada iespaidu, ka ir ārsti (piemēram, “Dr. Sirmais“)